 |
| Rosa damascena |
Leģendas vēsta, ka šo ziedu radījusi dieviete Flora. Ilgu laiku roze bijusi tikai balts zieds bez smaržas, bet dieviete nejauši uzkāpusi ar kailu pēdu uz asajiem rozes ērkšķiem un savainojusies. Daži pilieni dievišķo asiņu uzpilējuši rozei, un tās zieds kļuvis sārts un sācis smaržot.
Romieši dāsni tērēja naudu rožu aromātam, viņi rotāja svētku galdus ar rozēm, un imperators Nērons ieviesa rožlapiņu "lietu" - tās kaisot sporta sacensību un gladiatoru kauju arēnā Kolizejā, tika sumināti uzvarētāji.
Kristieši rozi no īslaicīgas baudas simbola pārvērta par ideālas mīlestības simbolu, rotājot ar tām visšķīstākās līgavas ar rozēm.
Sena musulmaņu leģenda vēsta, ka rozes ir Dieva dāvana zemei - kā visu puķu karaliene.
Senajā Indijā rozes maksāja veselu bagātību - tas, kurš atnesa valdniekam rozi, varēja prasīt no viņa gandrīz jebko.
Rozes ziedi geznoja seno asīriešu piļu kolonnas, tos pielūdza Babilonijā un Persijā. Daudzi dzejnieki apdziedāja žiedu karalieni. Homērs to sauca par rītausmas dievieti. Viņš savos eposos "Odiseja" un "Iliāda" aprakstīja arī rožu eļļu.
Vecākais Eiropā zināmais rozes veids ir Rosa Gallica (Franču roze).
 |
| Rosa Gallica |
12.gs. krustneši ieveda Eiropā Damaskas rozi (Rosa Damascena) ar brīnišķīgiem purpurkrāsas ziediem.
Vēlāk Eiropā esošās rozes papildināja dažādu veidu rožu krūmi no Indijas, Ķīnas, Japānas.
 |
| Rosa chinensis |
Eiropā rozēm vienmēr veltīja īpašu uzmanību. Vācijā, Kārļa Lielā valdīšanas laikā, bija izdots likums, kas lika visiem iedzīvotājiem audzēt rozes. Bet Francija, daudzu gadsimtu laikā, ir bijusi un paliek pirmajā vietā Eiropā, jaunu rožu šķirņu radīšanā un audzēšanā.
18.gs. Eiropā ir pazīstamas jau 18 rožu šķirnes. Eiropieši savos dārzos audzēja gallica, damascena, alba, centifollia (rozes ar simt ziedlapiņā) grupu rozes.
18.gs. beigās Eiropā parādījās Rosa chinensis (Ķīnas roze).
18.gs. beigās botāniķi jau apzināja gandrīz visas rožu pmatgrupas. Šajā laikā arī aizsākās darbs pie jaunu rožu - brīdu - radīšanas.
 |
| Rosa odorata |
Rosa odorata (Tējas roze) tā nodēvēta saistībā ar tai piemītošo burvīgo tejas aromātu. Rozā Tējas roze no Ķīnas Eiropā tika ievesta 1810.g., bet dzeltenā Tējas roze - 1824.g. No šīm divām rožu šķirnēm, tās krustojot ar citu grupu rozēm. arī tika radītas tējhibrīdrozes, kas vasarā zied divas reizes. Dažas zied pat nepārtraukti visu vasaru, tās tika nosauktas par remontantrozēm.
Valda uzskats, ka rožu kolekcionēšanu pirmā uzsāka ķeizariene Žozefīne de Bogarnē (1763-1814) , Napoleona I (1769-1821) sieva. Pie Malmezonas pils, kas atrodas netālu no Parīzes, viņa 1799.g. viņa izveidoja pasaulē pirmo rozāriju. Pēc ķeizarienes pavēles no visas pasaules bija vestas rozes. 1814.g. tajā auga jau 250 rožu šķirnes.
 |
| 'La France' |
19.gs. beigās bija jau 4 000 remontantrožu šķirnes.
1867.g. Francijā selekcionārs Ž.Gijo (Guillot), krustojot tējas rozi un remontantrozi, izveidoja pirmo tējhibrīdrozi, kurai deva nosaukumu 'La France'. Ar to sākās jauns posms rožkopībā - mūsdienu, jeb moderno rožu attīstības laikmets.
1875.g. parādījās arī daudzziedu stīgotājrozes.
Leģenda vēsta, ka pirmo augststumbra rozi izveidojis kāda karaļa dārznieks, lai galma dāmām, kurām tolaik, saskaņā ar modi, bija ļoti kuplas kleitas, būtu iespējams nepieliecoties apbrīnot rozes, izjust rožu aromātu.
Pasaulē mazākās rozes 'Si' pumpuri nav lielāki par rīsa graudu.
Roze ir ASV, Anglijas un Irānas nacionālais zieds.
Par pasaulē labākajiem rožkopjiem tiek uzskatīti f rancūži, neviens cits nespēj pārdot vairāk rožu kā holandieši, bet bulgāri ir pazīstami ar rožu eļļas ražošanu.
Gadsimtiem ilgi bulgāri audzēja rozes, ievāca ziedus un ieguva esenci - rožu eļļu, kas kļuva par sava veida Bulgārijas valūtu. Dabiskā rožu eļļa ir dārgāka par zeltu un platīnu.
Lai iegūtu 1 kg rožu eļļas, vidēji nepieciešamas trīs tonnas rožu ziedlapiņu. Lai iegūtu vienu litru smaržu, nepieciešmas tikai divas piles rožu eļļas.
Pašreiz pasaulē visas rožu šķirnes tiek iedalītas trīs veidu rozēs:
Species Roses - savvaļā augošas rožu sugas
Old Garden Roses - senās dārza rozes, kas bija pazīstamas līdz 1867.g., kad tika radītas pirmās tējhibrīdrozes
Modern Roses - mūsdienu dārza rozes
Visi eksistējošie rožu veidi tiek iedalīti aptuveni 30 grupās
Mūsdienās ir vairāk nekā 10 000 rožu šķirņu.
Par pasaulē labākajiem rožkopjiem tiek uzskatīti f rancūži, neviens cits nespēj pārdot vairāk rožu kā holandieši, bet bulgāri ir pazīstami ar rožu eļļas ražošanu.
Vidēji liels (ga 1.5-4 m) rožu dzimtas krūms. Pieder rožu grupai, kam kauslapas ar sānu piedevām, bet lapas pilnīgi kailas vai apmatots tikai kāts un dzīslojums. Krūms stāvs, zari un jaunie dzinumi stāvi, izlocīti vai lokveida. Miza brūna, uz jaunajiem dzinumiem zaļgana. Dzeloņi uz stumbra spēcīgi, slaidi, mazliet noliekti. Pielapes šauras. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5 vai 7 iegareni ovālām vai lancetiskām lapiņām (ga 2-4 cm, pl 1-2 cm). Lapas zaļas, diezgan plānas, spīdīgas, bez apmatojuma, lapiņu gals nosmailots, mala asi zāģzobaina (dažreiz vēl papildus ir sekundāri zobiņi), ziedi ļoti gaiši sārti (R.c. ssp. canina). Citai pasugai (R.c. ssp. virens (Wahlenb.) Šmite) lapas tumšzaļas, kailas, spīdīgas, malas zobojums dziļi zāģzobains, uz lapām nav ne dziedzeru, ne matiņu, lapas ilgi nenobirst, ziedi spilgti rozā. Ziedi zaru galos pa vienam vai vairāki kopā. Nektārija disks plats. Ziedkāts vismaz augļa garumā vai garāks. Kauslapas gan veselas (no zieda 5 kauslapām parasti 2 no 5), gan plūksnainas (ar sānu piedevām), apmēram vainaga garumā vai īsākas. Abām pasugām atšķiras kauslapu saglabāšanās pie augļa: R.c. ssp. canina kauslapas pēc ziedēšanas atliecas, ātri nokrīt, bet R.c. ssp. virens kauslapas stāvas, vismaz daļēji saglabājas pie gatava augļa. Zieda pl 3.5-6 cm. Auglis - riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi - iegarens (ga 1-2 cm), gatavs tumši sarkans. Augļa kāts kails. Zied jūnijā un jūlijā. 
