Unikāla parādība pasaules kultūrā ir japāņu dārza māksla. Pirmie japāņu dārzi tika veidoti pēc ķīniešu parauga. Tos ietekmēja vietējās reliģijas un tradīcijas, iegūstot jaunu veidolu un atpazīstamību. Dārzu mākslā atklājas japāņu tautas savdabīgais filozofiskais pasaules skatījums.
Japāņu dārzi sākumā bija daudz līdzības ar Ķīnas dārzu mākslu, tomēr vēlāk tie attīstījās pilnīgi patstāvīgi un pamazām ieguva ietekmi arī Eiropā.
Japāņu dārzi sākumā bija daudz līdzības ar Ķīnas dārzu mākslu, tomēr vēlāk tie attīstījās pilnīgi patstāvīgi un pamazām ieguva ietekmi arī Eiropā.
Atšķirībā no Ķīnas dārziem Japāņu dārzos samazinājās dārza objektu skaits, tie ieguva dziļu simbolisku nozīmi. Dažkārt pat nelielā teritorijā tika iekļauts Visuma modelis. Pilnīgākai japāņu dārzu izpratnei ir jāpazīst vai jāspēj iztēloties Japānas daba - kalni ar dziļām upju ielejām, bagātu augu valsti, jūru un klinšainas salas.
Japāņu dārzs ir vieta, kur meditēt, kur uzkrāt sevī spēkus rītdienai.
Lietuvā, netālu no Palangas, Kretingas rajona Madžuču ciemā top Eiropā lielākais japāņu dārzs. To kopīgi ar domubiedriem un sešiem speciālistiem no Japānas iekārto bijušais ārsts Šarūns Kasmausks.
Projektā dārzs iecerēts 16 ha platībā, šobrīd ierīkota 1/5 daļa no plānotā.
Šis pakalns pie Lazdininku ezera jau kopš senatnes ir uzskatīts par enerģētisku.
